Dzejas vakars pie Jaņa Rozentāla
25. janvārī lasījām dzeju, krāsojām un plēsām jokus
Mans rožu krūms
Tu – atstāj savu akmeņu mājuUn manā zaļā dārzā šmauc,
Lai tevi ar savām rozītēm,
Sarkanām rozītēm apmētāju!
Autors Grāvracis
Trioletas
Andra motīvs
(pēc R. Blaumaņa noveles)
Rasotai zirga segai pieglausties.
Manu pelēcīt!... Mana laime! ...ziedi vīst.
Domās no salnas saltuma patverties,
Zirga elpai kā mīļajai pieglausties -
viņas pleciem lemts svešā kažokā sildīties.
Ievziedu rūgtums sirdī saldi vēl līst,
zvaigžņotai segai salnas naktīs pieglausties.
Manu pelēcīt!... Mana laime! ...ziedi vīst.
***
Vislabāk dzejas kažokā es tinos,
ar savu ādu vārdu ziemā pārāk auksti.
Vairs kailas jūtas skaļi nepieminu -
kā noslēpumā dzejas kažokā es tinos,
un tikai reta sniegpārsliņa zinās,
kā paslepus es sildu tavas plaukstas.
Kad dzejas kažokā ar tevi tinos,
vairs vārdu mežā nav man auksti.
Kažoks galvā
Kažoks galvā
Un apkārt galvai kažoks.
Kažoks uz katra stūra, aiz katra loga
Un katrā kokā, grāvmalā un ceļa lokā.
Kad mājas durvis atveru no rīta
Balts miers!
Lai gaišā piemiņā mēs turam Viņu.
Šo cilvēku ar lāča kažociņu (KAŽOKU)
Un it neviens par to nav drūms
Kad gurkst zem kājām,
Baltais pārsteigums.
Autors Viktors Terēzija
Dzeju dāvāja muzejam dzejnieks Harijs Krūze
Eva Mārtuža
***
katrs dzejnieks var pievienoties - droši nāciet pie Rozentāla vai sūtiet savu dzejoli vēstulē.
Ceru, kad parādnieki ar dos kādu ziņu :) Paldies visiem par atbalstu! VVV
***
turpinājums sekos
