Baulim 150
Par noveli “Nāves ēnā” kāds nezināms labvēlis Rūdolfam Blaumanim atsūtījis 80 rubļus ar pasta pārvedumu. Sākumā rakstnieks negribējis naudu pieņemt, jo sūtītājs bijis anonīms. Beigās tomēr, draugu pierunāts, naudu pieņēmis un par to nopircis divu Sibīrijas suņu ādas, no kurām skroderis uzšuvis lielu kažoku. Tā kā Blaumanim bieži nācies braukt no Rīgas uz Ērgļiem, arī ziemas laikā, tad viņš to vilcis mugurā, braucot kamanās no Kokneses līdz Ērgļiem. Kažoks valkāts arī Rīgā, kad bijušas aukstas ziemas.
Vēl tāda detaļa: kažokam bija piešūtas lielas pogas divās rindās, un Blaumanis kāris uz tām iepirkuma sainīšus, jo iepērkoties neesot nekad ņēmis līdzi uz bodi nekādas tūtas. Pirkumus nesis uz rokām – kā nes malku. Tā stāsta laikabiedri. Rakstnieks šādā izskatā Rīgas ielās esot izskatījies diezgan komiski, bet viņš nav pievērsis tam vērību, ka cilvēki viņu uzkrītoši apskata.
Pēc rakstnieka nāves kažoks ir atradies pie Jāņa Grestes, kurš to ievietojis rakstnieka piemiņas stūrītī Pedagoģijas muzejā. Pēc tam, kad “Brakos” tika iekārtots memoriālais muzejs, tas atvests uz Ērgļiem, bet drīz atkal nonācis Rīgā, Rakstniecības muzejā. Šobrīd kažoks atrodas J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā Rīgā, Alberta ielā 12 – 9.
Kažoku ir iemūžinājis tēlnieks Oļegs Skarainis skulptūrā “Rozes mātei”, kura atrodas “Braku” muzejā (uzstādīta 1992. gadā). Skulptūrā ir simboliski attēlots R. Blaumanis, ģērbies kažokā, kad nācis uz “Brakiem” pie savas mātes uz 70. dzimšanas dienu 1908. gada 28. februāra naktī. Rokās rakstniekam ir 7 rozes – dāvana māmuļai jubilejā.
Blaumaņa kažoka vēsture
Bilde no www.draugiem.lv/rozesmatei/
Par noveli “Nāves ēnā” kāds nezināms labvēlis Rūdolfam Blaumanim atsūtījis 80 rubļus ar pasta pārvedumu. Sākumā rakstnieks negribējis naudu pieņemt, jo sūtītājs bijis anonīms. Beigās tomēr, draugu pierunāts, naudu pieņēmis un par to nopircis divu Sibīrijas suņu ādas, no kurām skroderis uzšuvis lielu kažoku. Tā kā Blaumanim bieži nācies braukt no Rīgas uz Ērgļiem, arī ziemas laikā, tad viņš to vilcis mugurā, braucot kamanās no Kokneses līdz Ērgļiem. Kažoks valkāts arī Rīgā, kad bijušas aukstas ziemas.
Vēl tāda detaļa: kažokam bija piešūtas lielas pogas divās rindās, un Blaumanis kāris uz tām iepirkuma sainīšus, jo iepērkoties neesot nekad ņēmis līdzi uz bodi nekādas tūtas. Pirkumus nesis uz rokām – kā nes malku. Tā stāsta laikabiedri. Rakstnieks šādā izskatā Rīgas ielās esot izskatījies diezgan komiski, bet viņš nav pievērsis tam vērību, ka cilvēki viņu uzkrītoši apskata.
Pēc rakstnieka nāves kažoks ir atradies pie Jāņa Grestes, kurš to ievietojis rakstnieka piemiņas stūrītī Pedagoģijas muzejā. Pēc tam, kad “Brakos” tika iekārtots memoriālais muzejs, tas atvests uz Ērgļiem, bet drīz atkal nonācis Rīgā, Rakstniecības muzejā. Šobrīd kažoks atrodas J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā Rīgā, Alberta ielā 12 – 9.
Kažoku ir iemūžinājis tēlnieks Oļegs Skarainis skulptūrā “Rozes mātei”, kura atrodas “Braku” muzejā (uzstādīta 1992. gadā). Skulptūrā ir simboliski attēlots R. Blaumanis, ģērbies kažokā, kad nācis uz “Brakiem” pie savas mātes uz 70. dzimšanas dienu 1908. gada 28. februāra naktī. Rokās rakstniekam ir 7 rozes – dāvana māmuļai jubilejā.
Anna Kuzina,
“Braku” muzeja vecākā speciāliste
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
...